SĀRA – TAUTAS MĀTE
REIZ DZĪVOJA viena ļoti
skaista sieviete, kuru sauca Sāraja un viņa bija precējusies ar Ābrāmu. Viņi
dzīvoja viena pilsētā, kuras nosaukums bija Ūra. Cilvēki, kuri dzīvoja tur,
pielūdza dievus, uztaisītus no koka un akmeni, bet Sāraja un viņas vīrs ticēja
uz Dievu.
Draudziņi,
Dieva teica Ābrāmam lai viņš izietu no tās pilsētās un ietu uz citu, kuru Viņš
paradīs tiem, un viņi paklausīja Dievu. Dievs apsolīja, ka svētīs viņu un darīs
par lielas tautas tēvu. Sāraja vienmēr atbalstīja Ābrāmu. Bet ka viņš varēja
kļūt par lielo tautu, ja Sāraja nevarēja dzemdēt bērnus? Bet viņš nepārdzīvoja,
jo uzticējas Dievam, Kurš deva viņam apsolījumu.
Kamēr
viņi ceļoja, Dievs no jauna teica Ābrāmam, ka viņam būs dēls un, lai
apstiprināt Savus vārdus, Viņš izmainīja Ābrāma vārdu par Ābrahāmu, kas nozīme
„daudzu tautu tēvs”. Dievs arī izmainīja Sārajas vārdu uz Sāru un svētīja viņu,
sakot, ka viņa būs tautu māte un ka starp viņas pēctečiem būs ķēniņi.
Ābrahāms
un Sāra kļuva vairāk un vairāk veci, un vēl bija bez bērniem. Bet vienā dienā
Ābrahāmam parādījās divi eņģeli. Agrāk, eņģeli atnesa Dieva vēstījumus
cilvēkiem, bet šodien Dievs lieto Savus kalpus, lai runātu ar mums. Viņi teica,
ka Sārai būs bērns, neskatoties uz to, ka viņai jau ir 90 gadi. Un tā arī noticis,
viņai piedzimis puika, kura nosauca par Īzāku. Bērns bija ļoti vesels un bija
par laimi šai mājai, bet Dievs nolēma
pārbaudīt Ābrahāma ticību un prasīja, lai viņš atdotu dēlu, kā upuri.
Bērni,
Ābrahāms gaidīja daudz laika, lai kļūtu par tēvu, un tajā brīdi Dievs prasīja,
lai viņš upurētu savu vienīgo dēlu. Ābrahāms nebaidījās un paklausījās,
pieradot ka mīlēja Dievu vairāk par visu. Ābrahāms sagatavojas un aizgāja ar
dēlu uz kalnu, kuru Dievs teica. Un kad viņš jau sagatavojas upurēt dēlu, Dievs
teica viņam to nedarīt, jo no tā momenta Viņš redzēja, ka Ābrahāms mīlēja Viņu
vairāk par visu! Ābrahāms paskatījās atpakaļ un ieraudzīja auniņu. Viņš paņēma dzīvnieku
un upurēja to Dievam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru