 |
JĒKABS UN ĒSAVS SALĪGA MIERU
PĒC pāriešanas caur tik daudz cīnu, Jēkabs beidzot bija svētīts. Viņam bija divpadsmit dēlu, daudz kazu, āžu, aitu, aunu, ēzeļu ganāmpulku un daudz strādnieku; viņš bija ļoti bagāts cilvēks. Bet kaut ka pietrūka, lai Jēkabs būtu absolūti laimīgs. Jūs zināt par ko es runāju? Jēkabs gribēja atkal tikties ar savu brāli, atgriezties savā pilsētā. Viņš nolēma aiziet, tomēr Lābans negribēja viņu atlaist. Bet Dievs runāja ar Lābanu un viņš pārdomāja. Jēkabs aizgāja no tās pilsētas un paņēma visu, kas viņam bija: ganāmpulkus, kalpus, bērnus un sievas.
Jēkabs baidījās, ka Ēsavs izdarīs kaut ko sliktu ar viņu un viņa ģimeni, tāpēc, lai salīgtu mieru ar brāli, viņš atdalīja dažus dzīvniekus un pavēlēja dažiem no saviem kalpiem lai tie atdotu tos Ēsavam un paziņotu viņam, ka Jēkabs iet viņam pretī. Strādnieki izdarīja tā, ka viņš tiem teica un informēja viņu, ka Ēsavs iet viņam pretī ar četriem simtiem cilvēkiem.
Naktī, kamēr visi gulēja, Jēkabs cīnījās ar Dievu līdz rītausmai, tad Dievs teica viņam: „Tavs vārds turpmāk nebūs Jēkabs, bet Israēls, jo tu ar Dievu un ar cilvēkiem esi cīnījies un esi uzvarējis”. Kāda svētība! Dievs izmainīja Jēkaba vārdu un svētīja viņu. No rīta Jēkabs sadalīja dzīvniekus un strādniekus uz divām grupām un teica, lai katra grupa ietu no citas puses. Jēkabs pavēlēja, lai sievas un bērni būtu aiz strādniekiem, lai tos aizsargātu. Pēkšņi, Jēkabs ieraudzīja Ēsavu, kurš gāja tālumā. Un noticis tas, ko viņš negaidīja. Ziniet kas? Ēsavs skrēja un stipri apskauja brāļi, noskūpstīja viņu, un pēc tam abi divi sāka raudāt. Cik lieliski! Brāļi salīga mieru. Jēkabs iepazīstināja Ēsavu ar savām sievām un bērniem, lūdza viņam piedošanu un ļoti lūdza viņu pieņemt dāvanas. Jēkabs turpināja ceļojumu, satīkas ar tēvu no jauna un viņa vārds kļuva Izraēls. Un viņa bērni izveidoja 12 Izraēla ciltus.
NOSLĒGUMS
Jēkabam bija viss, bet viņam nepietika brāļa piedošanas. Viņš nepiekrita vairāk dzīvot nesaderība, tieši otrādi, viņš nāca pie Ēsava un salīga ar viņu mieru. Bībelē ir rakstīts: „…lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās …”. Dievs tiek sarūgtināts, kad redz nesaderību, samulsumu un strīdas starp radiniekiem. Viņš vēlas, lai mēs dzīvotu mīlestībā, vienotībā un ar cieņu viens pret otru. Tādēļ, ja jūs sastrīdējāties ar kaut kādu draugu, piedodiet viņu un lūdziet par viņu, jo tieši tā Jēzus būs ļoti iepriecināts ar jūsu rīcību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru