Māte cienījamos gados
Kādām vajadzēja
būt Sāras un Ābrahāma gaidām, kuri ļoti gribēja dēlu daudzu gadu garumā?
Noteikti, ka viņiem pietrūka pacietības, tāpēc, ka viņam jau bija gandrīz 100
gadu, bet viņai gandrīz 90. Viņi bija ļoti bagāti, bet neko nevarēja izdarīt šajā situācijā, tikai ticēt
apsolījumam. Kādā brīdī vēlēšanās bija tik liela, ka Sāra redzot, ka viņa vairs
nav tajā vecumā, kad var dzemdēt, un būdama neauglīga, nodomāja, ka varēs kļūt
par māti ar savas kalpones palīdzību, un deva vīram ideju pārgulēt ar kalponi
un ieņemt vēlamo dēlu. Tā tika ieņemts Ismaēls. Bet Dieva gribai un plāniem
nebija kalpones dēls, bet sievas dēls. Tādēļ viņiem parādījās problēmas, jo šis
dēls Ismaēls kļuva viņiem par draudiem. Tad ir skaidrs, ka viņas piedāvājums
nebija no Dieva, bet gan stipras vēlēšanās dēļ kļūt par māti. Paskatieties, cik
miesīgas vēlēšanās var izmainīt daudzu vēsturi, pat to cilvēku vēsturi, kuri
pazīst Dievu. Pēc šīm ciešanām viņi atkal sāka gaidīt un uzticēties Dievam, pat
nesaprotot, kāpēc vajag gaidīt tik ilgi. Tiekot pārbaudīti, viņi atcerējās un
noticēja šim apsolījumam: „Mana derība
ar tevi ir šī: tu būsi par tēvu daudzām tautām” 1.
Mozus 17.4
Reiz, kad Ābrahāms vismazāk gaidīja, Dievs viņam
parādījās sakot: „Bet tas
sacīja: "Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai
sievai Sārai būs dēls." Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm,
kas bija aiz viņiem” 1. Mozus 18.10
Sāra,
kas aiz telts klausījās šos vārdus, smējās, jo uzskatīja sevi par ļoti vecu.
Bet pēc gada viņiem par prieku un Dieva
godam notika brīnums, un viņa piedzemdēja Īzāku. Dievs atbildēja, dodot viņiem
apsolījuma dēlu. Es spēju iedomāties jaunumu, kas izpaltījās pa viņu apkārtni:
90-gadīga sieviete dzemdēja.
Cik
ļoti Dievs bija pagodināts un Ābrahāms godāts kā cilvēks, dzīvojot Dieva
svētībās. Tā viņu pēcnācēji auga un vairojās kā Dievs bija teicis.
Daudzi
kristieši rīkojas kā Sāra, jo viņi arī zina Dieva Vārdu, bet nogurst gaidīt un
nepacietības dēļ sāk meklēt svētības tādā veidā, kuru viņi uzskata par pareizu.
Bet nekas neizdodas, jo visam ar Dievu ir jābūt pēc ticības, Viņa laikā, bet ne
tā, kā cilvēks uzskata par vajadzīgu vai pēc emocijām.
„Bet Mans taisnais no
ticības dzīvos…” Ebrejiem 10.38
Estere Bezerra