ELIZABETE –
DIEVA KALPONE UN MĀTE
REIZ
DZĪVOJA sieviete vārdā Elizabete. Viņa bija precējusies ar priesteri Cahariju.
Priesteri agrāk bija kā mācītāji, kuri vadīja Dievkalpojumus, lūdza par
cilvēkiem un pienesa upurus Dievam. Elizabete un Caharija dzīvoja pareizu
dzīvi, bija uzticami un paklausīgi Dieva Vārdam. Bet vislielākais šī pāra
sapnis vēl nebija īstenojies, jo viņiem nebija bērnu Elizabetes neauglības dēļ.
Kādā reizē eņģelis Gabriēls apciemoja Cahariju
templī un paziņoja, ka viņa sievai Elizabetei piedzims dēls un ka viņa vārdam
ir jābūt „Jānis”. Eņģelis turpināja, sakot, ka daudzi cilvēki būs priecīgi par
šī bērna piedzimšanu un ka no tā brīža, kā Jānis būs mātes vēderā, viņš tiks
piepildīts ar Svēto Garu un mācīs cilvēkus par Dieva ceļiem. Bet tādēļ, ka
Caharija bija jau cienījamos gados un viņa sieva bija neauglīga, viņš
nenoticēja, ka tas var notikt un pateica to eņģelim. Vai zināt, kas notika?!
Šaubu dēļ Caharija kļuva mēms, un eņģelis teica, ka tā būs līdz bērna
piedzimšanai.
Kad Jānis piedzima,
kaimiņi ļoti nopriecājās par brīnumu, kuru Dievs darīja Elizabetes dzīvē, un
pagodināja Viņu par to. Jānis auga, kļuva par vīrieti, piepildīts ar Dieva Garu
un dzīvoja tuksnesī līdz dienai, kad sāka runāt par Dieva Valstību. Viņš
kristīja Jēzu un sagatavoja ļaudis Viņa atnākšanai. Kāds brīnums, vai ne tā?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru